Edgars Tomševics
Kluss, parasti var sastapt pie klavierēm, ar ļoti noslēpumainu dabu, kas vēl nav atklājusies piecu gadu laikā. Mūsu koncertmeistars Edgars ir liela mistērija visiem dardedziešiem, tāpēc bija pēdējais laiks viņu uzaicināt uz tasi kafijas, lai atklātu kaut nelielu viņa daļu!
Kādas ir viņa pārdomas par mūziku, dejām un galu galā mums pašiem – “Dardedzi” –, lasi un uzzini, ko Edžiņš domā patiesībā!

- Kas ir Edgars Tomševics? Kā tu sevi raksturotu vienā teikumā?

Ne man to spriest! :D /Cerams, ka šīs sarunas laikā katrs no dardedziešiem atklās kaut ko jaunu par Edžiņu. R./

- Pastāsti, lūdzu, kā Tu nokļuvi „Dardedzē”?

Tas bija 2. kurss. Es pabeidzu 2. kursu akadēmijā un aizbraucu uz Minheni. Tur kādu laiku spēlēju uz ielām ar vienu ļoti labu sastāvu. Paralēli meklēju kādu iespēju turpināt mācības, septembrī tieši biju Latvijā. Kādu dienu pavisam negaidīti iepriekšējā koncertmeistare Ieva palūdza viņu aizvietot, un tad arī tā sanāca, ka Vācijā vairs neatgriezos, bet paliku “Dardedzē”.

- Kas būtu tas viens vārds, ar ko Tu raksturotu savu deju kolektīvu?

Patiesums.

- Ar kuru Dardedzes krāsu Tu sevi asociē? Kāpēc?

Zila, tāda kā debesis un jūra, jo esmu no vēju pilsētas Liepājas.

- Kuru deju Tu vēlētos nodejot? Kāpēc?

Diez vai es gribētu dejot, man vairāk patīk skatīties. :) Ja būtu kāda deja, kur ir krasas rakstura maiņas – lēni, ātri. Un obligāti jābūt labai mūzikai. Lai mūzika, rakstura maiņas, vēstījums viss kopā ir tāds wow! /Tad jau pašam tāda jāsakomponē, gaidām! :) R./

- Vai ir kāda deju un mūzikas pasaules personība, kuru Tu apbrīno, varētu saukt par savu autoritāti? Kāpēc?

No deju pasaules neesmu tik kompetents spriest, tāpēc nesaukšu.
No mūzikas pasaules es varētu nosaukt Stingu utt., bet es teikšu - Anita Pāže, mana pasniedzēja Dārziņa skolā (Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola). Ja man dzīvē ir autoritāte, tad laikam tā ir tikai viņa. Pārējais jau viss ir pārejošs.
Viņa strādāja tieši ar pusaudžiem, un tā ir liela māka saprasties. Anita mūs veidoja kā no plastilīna. Viņa virzīja mūs pareizā virzienā. Bremzēja visu slikto manī, lai atklātu labo. Cita lieta, vai tajā vecumā tu spēj to visu pieņemt, bet viņa bija tik gudra, ka psiholoģiski tieši teica un darīja pretējo, lai panāktu vēlamo rezultātu. Es jau pēc būtības esmu stūrgalvīgs, ja man teiks ej pa kreisi, tad iešu pa labi :D
Reti, man šķiet, kuram ir paveicies dzīvē satikt tādu cilvēku! Arī tagad braucam ar skolēniem ciemos uz laukiem, viņa nāk uz koncertiem. Zini, ka ir kam piezvanīt!
Pēc tam tas bija kā lūzuma punkts, kad tu nonāc akadēmijā un tāda cilvēka vairs nav līdzās. Tev pašam ir jācīnās!

- Vai Tev ir kāda sapņu skatuve, uz kuras Tu vēlētos uzstāties?

Ja es būtu apceļojis visas pasaules skatuves, tad varētu atbildēt. :) Galvenais, lai nepazūd tā iespēja uzstāties. Ja tu nepieliec tās pūles un degsmi darīt, tad ir grūti palikt to dažu cilvēku skaitā klasiskās mūzikas jomā, kuriem ir regulārie koncerti.
Uzdevums meklēt arvien jaunus impulsus. Galvenais ir jāmīl mūzika sevī, un nav jābaidās, ka esi vēlu viens pats mūzikas skolā!
Vispār tās skatuves jau nāk, aiziet. Skatuvei nav nozīmes. Svarīgākais ir, lai būtu kaut viens cilvēks zālē, kuram spēlēt!

- Cik jaunas melodijas esi iemācījies, kopš esi “Dardedzē”?

Tas ir viens no plusiem, ka ir paplašinājies muzikālais apvārsnis, jo iepriekš ar latviešu populāro mūziku biju maz pazīstams.

- Kāpēc uz mēģinājuma beigām sāc ļoti ātri spēlēt? Tev pirksti nenogurst?

Nu nav tā. Man liekas, ka jūs pagurstat, tur tā lieta. :D Nespēlēju es ātri.
Ja godīgi, tad treniņstundā ir pārsvarā klasiskā mūzika, tad man pašam muzikālā ziņā ir interesantāk. Deju mūzikai ir tā specifika, ka tās harmonijas ir vienveidīgas. Paliek garlaicīgi, tad arī gribās kādu adrenalīnu, bet tas nav apzināti. :)

- Kuras dejas melodija jau ir līdz kaklam?

Gatves deja. Kā vajag kaut ko ritmisku, tā Gatve. :)

- Kāda doma Tev pirmā iešaujas prātā, kad kāds pajautā “uzspēlē kaut ko skaistu”?

Hmm, tad uzreiz ir tāds kā bloks un negribas neko spēlēt, jo nezini ko. Sāc domāt, kas ir skaists. Gaumes tomēr atšķiras. Labāk lūdziet kādu skaņdarbu no Šopēna, vai ko citu konkrētu. /Mulsinošajai situācijai radām risinājumu. Drīzumā piedāvājums e-pastā, kā padarīt mēģinājumus abpusēji muzikāli interesantākus. :) R./

- Kāpēc Tu nelieto “Dardedzes” dāvināto kafijas krūzīti?

Pavisam vienkārša atbilde – nav tik ērti to nēsāt apkārt. Vienreizlietojamās krūzes pavisam cita lieta, ielej, izdzer un izmet.
Nav tā, ka man dāvanas nepatīk. Ja godīgi, tad daudzi draugi un radinieki ir ievērojuši, ka esmu iecienījis kafiju. Līdz ar to, ir sadāvinātas vairākas termokrūzes, kas veido savu kolekciju virtuves plauktā. Katru nedēļas dienu varētu citu lietot. :)

- Smieklīgākais notikums, kas Tev nāk prātā no „Dardedzes” ikdienas?

Grūti spriest, jo parasti visus kuriozus palaižu garām. No klavierēm nav tik labs skata leņķis, turklāt jākoncentrējas jau uz spēlēšanu.
Uz skatuves ir gadījušies vairāki kuriozi. Gluži klavieru vāks nav uzkritis uz pirkstiem, bet tomēr. Kādā koncertā bērna papīra veidotā lidmašīna uzlidoja tieši uz taustiņiem. Toreiz kādu sekundes simtdaļu nezināju, ko iesākt, jo nedrīkstu jau pārtraukt spēlēšanu, bet taustiņi ir aizņemti. Galu galā pēc brīža izdevās to nokratīt nost. :D

- Kurš ir labākais pasākums ar “Dardedzi”?

“Dardedzes” balle VEFā un pēdējā pavasara balle Hanzas vsk. Tie ir tie mirkļi, 5-7 minūtes, kad uz to pasākumu paskaties nedaudz citādāk un rodas tā lieliskā sajūta, ka esmu tur, kur man jābūt! Domāju, ka šī sajūta bija daudziem no mums tajā vakarā! Maģiskie mirkļi, kuru dēļ ir vērts dzīvot!

- Kādi ir trīs mērķi, ko Tu vēlētos „Dardedzē” sasniegt tuvākajā laikā?

Es tiešām justos labi, ja tas ko es daru, vienam vai diviem cilvēkiem tas tiešām patiktu. Lai nekad nebūtu tā, ka tu atnāc nospēlē vai nodejo, un vienkārši ej mājās, bet tā vietā sajūti atgriezenisko labo sajūtu saiti, ka citi to novērtē, esam uz viena viļņa.
Otrs mērķis būtu saistīts ar džezu. Mani studiju laikā vienā istabiņā ielika kopā ar džezmaņiem, gluži kā par nosodījumu. :) Un kopš tā laika man džezs, viss viņu dzīvesveids radīja riebumu. Bet tagad, ja es spētu tiešām labi spēlēt, radīt džezu, tad tas būtu viens no mērķiem, jo tā ir pavisam cita niša, ko nedrīkst darīt pa roku galam.
Trešais. Lai saglabātos tā sajūta, ka tu nāc kā pie savējiem, lai gan ne vienu īsti par savējo nevari nosaukt. Lai tas sastāvs dejotājiem gluži pavisam nemainītos, kad atnāc pēc dažiem gadiem un nevienu vairs nepazīsti. Kodols vismaz saglabātos. Šis ir ne gluži mērķis, vairāk gan cerība. Protams, tas tandēms Ilze un Kristaps. Viņi viens otru stimulētu, ja iespējams, palīdzētu attīstīties. Tad dejotāji aug, vadība aug un augu es Jums līdzi.

- Kura no “Dardedzes” tradīcijām Tev patīk vislabāk?

Drošvien, ka šīs gada balles, kad var atskatīties uz paveikto, uz sezonu kopumā. Izjust kopības sajūtu ar patiesi lieliskiem cilvēkiem!

- Kas ir tas, ko par Tevi nezina neviens „Dardedzes” dejotājs?

Varbūt, ka nezina, jo tas manā CV nav ierakstīts. Gadu pirms “Dardedzes” biju montāžas līnijas operators rūpnīcā. Man pat ir birka saglabājusies, ka esmu mehāniķis. Interesanti bija tas, ka man priekšnieks pieteica, lai nevienam no kolēģiem nekādā gadījumā nesaku, ka esmu pianists. Tas pat bija līgumā ierakstīts. :D

- Edžiņ, pastāsti, lūdzu, ko Tu domā par melno krāsu latviešu glezniecībā?

Grosvalds (Jāzeps Grosvalds), Modiljāni (Amedeo Clemente Modigliani).
Kaut kas depresīvs, bet ļoti skaists. Melns man saistās ar vientulību un ar alkoholu. Savs šarms tajā visā – tumsa, slēgta telpa bez logiem, Grosvalda glezna pie sienas un glāze ar alkoholu uz galda. Galvenais, lai pie tā fona kaut kas labs arī sanāk mākslinieciskā ziņā.

- Par ko Tu vēlējies kļūt bērnībā?

Par futbolistu. Man tas patika, bet karjera nebija ilga, jo kā gāju uz treniņu, tā tie nenotika dažādu iemeslu dēļ. :D

- Kad Tev nākamais koncerts?

Kaut kas jau tiek plānots decembrī, un nākamgad būs vairāk koncertu. /Viņam patīk sarkanas rozes :) R./

- Kādu Tu iedomājies mūsu kolektīvu 2018. gadā?

Tādu kāds tas ir šobrīd. Vienkārši, lai viss attīstās un katrs dejotājs savā ziņā ir laimīgs, un ja šo laimīgo cilvēku būs vairāk, tad mērķis tiks sasniegts.

- Tavs novēlējums „Dardedzei”!

Vairāk to mirkļu katram dejotājam, kad izbaudi savu atrašanos šeit un tagad ar īstajiem cilvēkiem! Novērtē to ko dari, jūti gandarījumu par paveikto! “Dardedzei” tiešām piemīt tā unikalitāte radīt fantastisko vienojošo sajūtu, kad katrs mēģinājums ir maģisks!


Ar Edgaru sarunājās Rasa B.


LV | ENG
Instagram Facebook Twitter