Saimnieks meklē...

2014. gada 5.aprīlis, VEF Kultūras pils

5. aprīlis bija ne tikai saulaina un pavasari modinoša diena, bet arī gana labs laiks, lai ne viens vien Saimnieks ikdienas darbus atliktu pie malas un dotos meklēt sev sievu! Šoreiz gan šie meklējumi jāuztver nedaudz metaforiski, tos apvijot un ietērpjot tautas deju soļos.

VEF Kultūras pils Tautas deju ansamblis „Dardzedze” kopā ar smaidīgajiem un tikpat ļoti deju mīlošajiem ansambļiem „Zīle” (Ķekava), „Bandava” (Kuldīga) un „Altona” (Rīga) tik tiešām parādīja, dejiski ekranizēja to, cik atšķirīgos sievu meklējumos var doties dažādi saimnieki.

Koncerts bija pulcējis plašu skatītāju pulku, kas par prieku dejotājiem bija kuplā un ciešā kārtā piepildījuši turpat vai visas zālē esošās sēdvietas. Par to patiešām liels prieks dejotājiem, arī atbildība un papildus deva centībai, lai ikviens priekšnesums priecētu ne tikai sevi, bet būtu iedvesma un vizuāls baudījums zālē esošajiem viesiem.

Zālē pietumst, priekškars veras, skatuves gaismas atdzīvojas un reizē ar pirmajiem mūzikas akordiem koncerts ir sācies ar „Dardzedze” jauniešu kolektīva izpildīto „Aiz ezera augsti kalni”. Jāpiebilst, ka nevienam vien jaunajam dejotājam galvenā baža koncertā bija, dažkārt šķietami savu dzīvi dzīvojošā apmetņa pakļaušana.

Koncerts ir visu pūļu un darba aisberga redzamā daļa. Skatītājam neredzamā daļa sastāv sākot no mēģinājumiem un deju soļu slīpēšanas, beidzot ar tērpu šūšanu, te pašaizliedzīgi ieguldot ne tikai dienas, bet arī naktis, lai, prasmīgu roku vadītas - adatas diegi, pogas, audumi un kroņu pērlītes galu galā kombinētos vienotās jaunās un skaistās tērpu vienībās.

Sagatavotie pašu un draudzīgo vies-kolektīvu deju priekšnesumi skatītājus priecē, to jūt ikviens dejotājs, iegūstot otro, trešo un ceturto elpu, pateicoties dāsnajiem aplausiem un ovācijām. Koncerts ne tikai dejisks, bet arī teatrāli artistisks, ik pa brīdim deju priekšnesums papildinot ar koncerta nosaukumam tematiski atbilstošām amizantām etīdēm. Tās sagatavojuši visi kolektīvi, turklāt atliek spriest, ka dejotājiem teatrālās izdarības ne tikai iet pie sirds, bet arī izdodas, es atļaušos teikt, – Nacionālā teātra līmenī. Dejotājs ir vispusīgs cilvēks, būs labs saimnieks!

Pēc koncerta seko balle, kur uz deju plača katrs dejotājs var veidot un realizēt savas horeogrāfiskās izpausmes. Turklāt izrādās – kārtīgam dejotājam solis vedas pat bez mūzikas, jo, kamēr tehniskas ķibeles, vadu pitoni un mūzikas ierīces nevēlas sadarboties, deju placis jau tiek atklāts un pildās ar dejotājiem! Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu un, galvas kopā liekot, atskan arī ballītes noskaņai un dejai tomēr ļoti vēlamais un gaidītais muzikālais fons.

Neizpaliek arī priekšnesumi – šoreiz gan, pārbaudot kaujas gatavību negaidītos apstākļos, tie jārada uz vietas. Kolektīviem īsā laikā jārada priekšnesums, kas prezentē viņus, turklāt to izdarot kāda noteikta žanra ietvaros. Fantastiski redzēt priekšnesumu galarezultātus, kā operatīvas darbības un radošo izpausmju kopdarbība realizējās ikviena kolektīva izpildījumā!

Un svarīga lieta – mūsu dejotājam Aleksejam šis bija debijas koncerts! Urrā !!!

- Rūdis -

LV | ENG
Instagram Facebook Twitter