Lec, Saulīte, spīdi spoži!

Mežaparka estrāde, 2014.gada 20.-22.jūnijs

Piektdien, 20.jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē ar mēģinājumiem visas dienas garumā un ģenerālmēģinājumu dienas izskaņā ceļu pie skatītājiem uzsāka viens no grandiozākajiem Rīgas, kā 2014.gada Eiropas Kultūras galvaspilsētas pasākumiem - deju lieluzvedums “Lec, Saulīte!”, kura izrādes norisinājās sestdien, 21.jūnijā, un svētdien, 22.jūnijā.

Jau agrā piektdienas rītā, neskatoties uz lielākām vai mazākām lietusgāzēm, kas mijās visas dienas garumā, Dardedzes dejotāji kopā ar vairāk nekā diviem tūkstošiem citu dejotāju deju lieluzveduma mākslinieciskā vadītāja Jāņa Ērgļa un horeogrāfu Jāņa Purviņa un Agra Daņiļeviča vadībā izdejoja lieluzveduma dejas un iejutās scenogrāfa Reiņa Suhanova un režisora Elmāra Seņkova radītajā lauku sētas atmosfērā, lai vakarpusē šo “Lec, Saulīte!” mīlestības un latviešu tradīcijām apvīto stāstu pirmo reizi izdejotu skatītāju priekšā.

Katru vakaru, sākoties lieluzveduma izrādei un paveroties visapkārt, nedaudz aizrāvās elpa un skudriņas pārskrēja pāri! Diez vai tajā tālajā februāra nedēļas nogalē, kad Ķīpsalas izstāžu hallē tikai mācījāmies deju soļus vasarā gaidāmajam “Lec, Saulīte!” lieluzvedumam, kādam no mums pat prātā ienāca doma par šādu, līdz nepazīšanai pārvērstu Mežaparka Lielās estrādes kalnu – zemi klāj mulča, gaisā virmo siena smarža, zārdos tiek krauts siens, aplokā ganās zirgi, kalna vidū izkārtots ugunskurs un kalna virsotnē manāma dūmaka, kas mijās ar prožektoru gaismām, radot saules staru ilūziju. Šķiet, esam nonākuši ārpus ierastās telpas un laika, atgriezušies pie tēvu saknēm – lauku sētā, lai visi kopā rotātu, pušķotu, greznotu, burtos, dejotu, dziedātu, līksmotu, līgotu, mīlētu un galu galā sagaidītu – Sauli!

Vai tā būtu brišana pēc brūklenājiem, vainagu pīšana, Saulgriežu laikam raksturīgie laikapstākļi, salijusī un slidenā mulča, kas izvērtās par īstu līdzsvara pārbaudi, dancošana ar Lāčplēša vīriem, lieluzveduma neaprakstāmā gaisotne, balle līdz rīta gaismai – katram lieluzvedums “Lec, Saulīte!” noteikti paliks atmiņā ar savu unikālo sajūtu. Bet īpašs prieks par Andi un viņa mazā Saulgriežu brīnuma - meitiņas Enijas piedzimšanu! Lai izturība un pacietība vecākiem un dzīvesspars un enerģija mazajai!

Gan ģenerālmēģinājums, gan sestdien un svētdien aizvadītās lieluzveduma izrādes beidzās ar skatītāju stāvovācijām, dziedot „Lec, Saulīte, tumsu šķel! Vieno visu latvju tautu!”. Vienotība, saliedētība, Saulgriežu ieskaņa un kopā būšanas prieks – tas viss bija kā punkts uz “i” aizvadītajai deju sezonai. Un stāvot tur, pašā Mežaparka Lielās estrādes kalna augšā, bija TĀ īstā sajūta – kad laiks apstājas un zini, ka esi īstajā laikā un īstajā vietā! Lepnums par mūsu – latviešu – tradīcijām, par spēku, ko nesam ar dziesmu un deju, un neizmērojams prieks būt mazai daļiņai no tā visa, un prieks būt tajā visiem kopā! Mēs, latvieši, patiešām esam vareni! Deja ir spēks! Dziesma ir spēks! Mīlestība ir spēks!

- Agnese P. -

LV | ENG
Instagram Facebook Twitter