Dod man spēku, dod man laiku!

2015.gada 4.maijs, Ķīpsalas izstāžu halle

Šā gada 4. maijā Dardedze kopā ar citiem labākajiem Rīgas deju kolektīviem sumināja Latviju tās neatkarības atjaunošanas 25. gadadienā, starptautiskajā izstāžu centrā „Ķīpsala” sniedzot klāt esošajiem un klāt neesošajiem skatītājiem lielkoncertu „Dod man spēku, dod man laiku”.

Gatavošanās lielkoncertam ilga vairākus mēnešus, kuru laikā tika mācīti, atkāroti un slīpēti deju soļi, lieti sviedri un gūtas traumas, mainīti deju soļi un dejotāju sastāvi, sniegti koncerti un baudīta kopā būšana. Vēl iepriekšējā dienā pirms koncerta no agra rīta līdz vēlam vakaram turpat Ķīpsalas izstāžu centrā notika visu deju kolektīvu kopīgie mēģinājumi, bet vien dažas stundas pirms koncerta nepacietīgāko skatītāju priekšā uzplauka lielkoncerta ģenerālmēģinājums.

Ko latvietim nozīmē tautas deja? Kas dejotājiem dod šo spēku, izturību, apņēmību un prieku dejot? Kāpēc Latvijas izlases spēles laikā pasaules hokeja čempionātā Ķīpsalas izstāžu hallē ir pilnas skatītāju tribīnes?

Katram dejotājam un katram skatītājam ir sava atbilde uz šiem jautājumiem, taču vienā vārdā tā ir brīvība! Ne velti viens no svarīgākajiem Latvijas neatkarības simboliem ir Dziesmu un deju svētki. Un ne velti tieši tautisko deju lielkoncerts “Dod man spēku, dod man laiku” bija Latvijas Neatkarības atjaunošanas 25 gadu jubilejas pasākumu centrālais notikums.

“Es varu, Tu vari, Mēs varam! Cements!” piecpadsmit minūtes pirms koncerta sākuma hallē atskan enerģiskais Dardedzes moto. Apsveikuma vārdi Latvijai ir izteikti. Koncerts var sākties!

Dziļi ieelpojam! Paceļam galvas! Aiziet!

Spoža gaisma, skatītāju pilnas tribīnes, televīzijas kameras. Aizmirsti par to! “Iztaisnojies, zodu augšā, smaidi, līdzinies, stiep pēdu!” mūsu deju kolektīva vadītājas Ilzes balss skan galvā. “Līga, nepaliec puišu ielenkumā!” domā Līga.

Straujas, jestras dejas mijas ar lēnajām. “Saule brida rudzu lauku” dejotājas knapi pieskaras deju grīdai, viņas burtiski lido virs tās. Ar prasmīgu apgaismotāju palīdzību dejotāju plaukstas liesmo dejā “Baltu puķu guni kūru”. Deju grīda kļūst karsta zem “Pasaciņas” un “Kas to Rīgu dimdināja” mazo dejotāju ašajām kājām. Dejo mazie ķipari, skolēni, jaunieši un arī pusmūža vīri un sievas. Dejai ir vieta mūsu vēsturē, deja ir mūsu šodiena, un dejai ir spoža nākotne. Dejai vienmēr bija, ir un būs savs laiks.

Kura deja skatītājiem patika vislabāk? To nav iespējams pateikt. Jau pašā koncerta sākumā skaļas ovācijas “Sasala jūriņa” dejotājiem, kā arī mazajiem cālīšiem. Skatītāji nesaudzē plaukstas aplausiem arī citām dejām. Laiks skrien ātri. Koncerta noslēgumā visi dejotāji ar Latvijas karogiem rokās piepilda skatuvi, sirsnīgi sveicot skatītājus.

Sveicam svētkos, Latvija! Un sveicam sevi ar būšanu labāko deju kolektīvu skaitā un godam nopelnītu 1. pakāpi skatē!


- Aleksejs -

LV | ENG
Instagram Facebook Twitter